Kāds ir vārdu svars?

Kāds ir vārdu svars?

Kāds brīnišķīgs cilvēks lasīja daudz grāmatu. Viņam laikam tik patika lasīt, ka gribēja turēt šīs grāmatas tuvu pie sevis. Tāpēc viņa dzīvoklī grāmatas bija visur, uz visiem (gandrīz) krēsliem un galdiem, reti uz plauktiem. Jo viņš ņēma grāmatu no plaukta, bet grāmata pati neatgriezās savā vietā.

Kādreiz atnāca viņa koleģis, paskatījās apkārt un teica: "Nu bet kur es sēdēšu?" "Šeit - teica saimnieks - un piecēlās, un parādīja savu krēslu - lūdzu, šeit!" "Nu bet tu?" "Es stāvēšu - saka saimnieks - visu dienu sēdēju". "Bet es tā negribu - saka ciemiņš - es atnācu ciemos un būtu ļoti slikti, ja saimnieks savās mājās nevarētu sēdēt". "Ko tad darīsim - saka saimnieks - kā šo situāciju atrisināt?" "Vai tu nevari vienkārši ņemt visas šīs grāmatas no šiem krēsliem un nolikt uz plauktiem?" "Skaista ideja - saka saimnieks - bet man patīk lasīt, man patīk, kad grāmatas ir tuvu". "Bet ja trīsdesmit grāmatas guļ viena uz otras, tad zem šī smaguma sabojāsies!" "Nē, - atbildēja saimnieks - nesabojāsies"...

Ziniet, pēc dažiem mēnešiem, ciemiņa vārdi sasniedza laikam jau tādu smagumu, ka saimnieks visas grāmatas nolika uz plauktiem.

Ciemiņš redzēja, ka labi ietekmē saimnieku, tāpēc turpināja sarunas par nākamām lietām. Ko Jūs teiksiet? Vai ciemiņš labi darīja? Varbūt saimniekam tikai traucēja? Vai viņi nevarētu parunāt par kaut ko citu? Vai viņiem patika zaudēt laiku?

Lai šis stāsts būtu pilnīgāks, es vēl pateikšu, ka šie divi bija brāļi diezgan lielā ģimenē, kur vienmēr visi rūpējās viens par otru, vismaz mēģināja to darīt.

Šis stāsts, varbūt, nav pārāk gudrs, bet vai cilvēku sarunas vienmēr ir ļoti gudras? Labi būtu, ja būtu gudras. Tomēr, kā ir redzams, šis stāsts ir par to, ka vajag runāt savā starpā arī par ļoti vienkāršām lietām, palīdzēt viens otram ar vārdiem, kuriem ir tāds svars, kas neiznīcina, bet pieaug ar laiku, jo tos vieno mīlestība. Mīlestības darbus dara pati mīlestība, cilvēka darbs jau ir tikai maza niecība.

Tādiem darbiem ir vajadzīga pacietība, izturība, vienkāršība, pazemība un miers - tikumi, kurus baro un atdzīvina žēlastība. Lai tos un citus tikumus attīsta mūsos Dievišķais Bērns.