Kad cilvēks zaudē galvu?

    Bērnībā dzirdēju, ka cilvēks zaudē galvu divās situācijās. Pirmā ir tad, kad notika kaut kāds neplānots, negaidīts un cilvēks sēž, domā, skatās apkārt, meklē palīdzību, vai tuvāko gudrāko, kam uzdotu jautājumu: Ko darīt?

    Otrā situācija ir tad, kad cilvēks iemīlējas un ar viņu nevar parunāt - līdz laikam, kad iemīlēšanās beigsies (95%), vai pārveidosies īstajā mīlestībā. Šīs abas situācijas tomēr nav tik bīstamas, kā citi varianti, kad cilvēks pavisam zaudē galvu. Un tie nav tikai kādi varianti, īslaicīgās situācijas, bet tas ir stāvoklis, kurā cilvēks iegāja ar savu gribu. Tas ir nopietna lieta un tā par to runāja svētais Jānis Pāvils II (citēšu no galvas): Tautas savā vēsturē pieredzēja dažādas ārējas nebrīves, no kurām atbrīvojās. Tagad tautām draud vairāk iekšējas nebrīves, no kurām daudz grūtāk atbrīvoties, jo cilvēki paši tur ieiet ar savu gribu un sirdi.

    Kādas ir šīs situācijas, kad cilvēks zaudē galvu? Īstenībā mēs zinām, kad: kad tic massmedijiem. Tas nozīmē, ka nedrīkst lasīt avīzi, skatīties filmu un tā tālāk? Nē nē, drīkst, bet vajag zināt, ko propaģē konkrēta avīze, konkrētais televizijas vai radio kanāls, no kurienes parādījās tādi vai citi žurnalisti, kas maksā par darbu, kas veido programmu un tā tālāk. Jā cilvēks to nezin, tad tikai zaudē laiku, nervus, bet sākumā arī zaudē naudu, jo šajā pasaulē viss ir ļoti konkrēts un naudas virziens ir nemaināms.

    Došu tādu vienu piemēru. Kāds cilvēks bieži pērk dārgas grāmatas, kurās tiek aprakstīts, kā dibināt, veidot un labot dārzu. Viena grāmata, nākamā gadā otrā grāmata, pēc tam trešā, ceturtā... desmitā... arī citiem uzdāvina... Es ņēmu vienu tādu grāmatu rokās ar domu, ka varbūt kāds skaists projekts būs piemērīgs, vismaz kāds projekta elements. Skatos un skatos, visi projekti uz fotogrāfijām ļoti skaisti un brīnišķīgi, bet es nevaru atrast vienu, kas būtu derīgs manai situācijai. Pabeidzu grāmatu, neko neatradu un sāku domāt: Kāda ir atslēga šai grāmatai? Es nolēmu pieņemt tādu kategoriju: Vai savā saimniecībā varu atrast kaut ko, kas derētu vismaz vienam no šiem projektiem? Un no jaunā skatos so grāmatu: pirmais projekts - nekā. Otrais - nekā. Trešais - nekā. Un tādā veidā atklāju, kas tik un tā ir redzams uz fotogrāfijām: tā ir tikai reklāma, jo visu vajag nopirkt par ļoti lielo naudu. Jā tu esi bagāts, tad izdosi lielo summu uz neko, jo tas nebūs tā, kā uz fotogrāfijas. Bet ja tu esi nabadzīgs un kaut ko nopirksi, arī izdosi naudu uz neko, jo nevienu projektu tev neizdosies izveidot.

    Ir tāds slēpens vārds, kas saucas propagande, lai virzītu mūsu uzmanību tur, kur grib. Dažreiz uz labiem mērķiem, dažreiz uz sliktiem. Ja to darā kāda firma, tad ir saprotams, kā grib pārdot savu produktu. Ja to darā kāda sekta, grib pārdot savu mācību. Bieži un nemitīgi tomēr virza mūsu domāšanu, tad tā nav tāda vienkārša un vienaldzīga lieta. Pirms kāda laika es rakstīju starp citiem par cilvēku, kas pabeidza dažās augstskolās fakultātes, kur mācīja, kā valdīt pār lielām cilvēku grupām, kā virzīt viņu domāšanu. Lai pēc tam "dotu cilvēkiem to, ko viņi paši gaidīja" - lūk, kāda manipulācija!

    Īstenībā, vai tik grūti virzīt, mainīt, apmaldīt vienkāršā un labā cilvēka domāšanu? Cilvēka, kas redz labas lietas un sliktas lietas, un protams grib sekot šīm labām? Vai cilvēks negrib būt vesels? Lūk, ir "dziednieki"! Grib zināt nākotni - lūk, ir tādi, kuri no zvaigznēm visu "patiesību" pastāstīs! Grib, lai tavā mājā bija miers un laimē? Lūk, ir priekšmeti, kurus var nopirkt un tev "nesīs laimi". Tā diemžēl nav komēdija, tā ir īsta traģēdija cilvēka dvēselei un mūžīgajai dzīvei. Kā izteikt dažos vārdos šo traģēdiju? Daudzi cilvēki netic Dievam, ir maņticīgi, viegli padodas manipulācijai un, galvenais, nemeklē Baznīcu un netic priesterim, kad runā par garīgām lietām. Es redzu, ka Jaunā Evaņģēlizācija ir nepieciešama katrai paaudzei. Kāds rakstnieks teica (es to drusciņ neprecīzi atkārtošu), ka patiesības ceļš uz cilvēku ved pa emociju ceļu. Lūk, ja tā ir mīlestība, kuru vecāki rāda savam bērnam, tad ir ļoti labi. Jā cilvēks citam tālāk nodot patiesību un ticību mīlestībā, tad ir ļoti labi. Bet ja meli ģērbjas "pus-patiesībās", ja eksperimentē ar dažādām metodēm un tehnikām pēc speciālām fakultātēm, un brauc turpu šurpu pa mūsu emocijām, tad tas konkrēti nav no Dieva. Ko tas nozīmē? Mums jābēg no tādām lietām. Uz reiz.