Lielais Gavēnis 4.
Šodien bija rekolekciju otrā diena. Un mēs mācāmies redzēt šīs saites starp Dieva Vārdu, sv. Māsas Faustīnes Dienasgrāmatu un mūsu dzīvi. Tādā veidā mēs cenšamies redzēt Dieva darbību, kura nemitīgi ir klātesoša, ka Dievs mūs mīl un parāda savu žēlsirdību, tāpat kā to Viņš darīja citos laikos.
Tāpēc tagad, kad jau sākās svētdiena, Lielā Gavēņa pirmā svētdiena, es nevarēju neieraudzīt to, ko līdz šim neredzēju. Lūk, pirmā lasījumā ir runa par Dieva žēlsirdību, ka Dievs vairs negrib sodīt cilvēkus ar plūdiem. Par zīmi tai derībai Viņš deva varavīksni.
Tāpēc ka mēs dzīvojam Jaunās Derības laikos un mūsu baznīcā ir Žēlsirdīgā Jēzus svētbilde, tad, ziniet, kā figura ir, man šķiet, šī varavīksne? Jūs jau zināt? Kad Jēzus atnāca pie svētās Māsas Faustīnes pirmo reizi tādā attēlā un vēlāk arī nāca tādā attēlā, Viņš skaidroja, ko nozīmē šie divi stari. Bālais nozīmē ūdeni, kas iztecēja no Kristus sāna, bet sarkanais - Kristus asinis. Kristības sakramentā dvēseles tiek attaisnotas (šeit ūdens nozīmē šo sakramentu), bet asinis nozīmē Euharistiju, kas baro dvēseles.
Tā man tas šodien asocējās.
Nav laika, lai par visu rakstītu, bet par to, uz kādām attiecībām ar Jēzu Kristu Māsa Faustīne bija aicināta, un - ja es pareizi saprotu Dieva žēlsirdību - arī katra dvēsele, var lasīt citā manā ziņā, kuru pirms brīža uzrakstīju:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru