Lielais Gavēnis 3.

Lielais Gavēnis 3.

Sākās rekolekcijas svētā Alberta draudzē. Bet sākumā par to, kas bija līdz tām.

Vakar vakarā ieraudzīju, ka tomēr neizdevās samaksāt par Dienasgrāmatām. Tāpēc samaksāju otro reizi. Un protams, es nepārdzīvoju, tikai brīnījos, cik tas gāja līdzi šim Māsas Faustīnes Dienasgrāmatas fragmentam, kuru es vakar tulkoju.

Šodien no rīta 30 minūtes es krāmēju mašīnu un braucu uz Albertiem. Un tur jau bija man daudz tuvāk, tāpēc uz zakristēju nēsāju paciņas 10 minūtes. Kad jau palika pēdēja paciņa atbrauca (cik precīzi!) divi busiņi. Otra būsiņa šoferišiem teicu: "Vai jūs man atvedāt divas ļoti mazas paciņas"? "Jā, atvedām, bet divas lielās". Tā katrs ar paciņu (mana ap 3 kg., viņu katrai bija ap 30 kg.) rokā gāja uz baznīcu. Tādā veidā Dienasgrāmatas krieviski un dažas poliski atbrauca no Krakovas-Lagevņikiem.

Pēc tam ar otro busiņu braucām uz Salaspili pēc Žēlsirdīgā Jēzus svētbildes un svētās Māsas Faustīnes Kovaļskas relikvijām, un citām pārējām lietām. Tādā veidā es pirmo reizi apmeklēju šo baznīcu. Ienesām busiņā gan svētbildi, gan citas pārējas lietas un ar to nebija nekādas problēmas. Paldies par palīdzību priesterim un vēl vienam kungam.

Kad atbraucām, uzstādījām baznīcā šo Svētbildi, bet es sāku taisīt kārtību paciņās un gatavot dažās paciņās svētbildītes un bukletus sestdienai un svētdienai. Un to - liekas mazu darbiņu - es darīju... apmēram piecas stundas.

Un pēc tam gandrīz uzreiz, pat nebija laika atpūsties, sākās rekolekcijas - ar krusta zīmi un krusta ceļu, kuru es vadīju poļu valodā.

Pēc tam jau lasīju fragmentus no Dienasgrāmatas, kuros bija Jēzus vārdi uz Māsu Faustīni par šo Svētbildi. Un pēc īsa ievada visi dalībnieki varēja dažas minūtes palūgties klusumā Žēlsirdīgā Jēzus priekšā.

Svētā Misē Dieva Vārds no jaunā mums atklāja, ka vajag katru dienu ieklausīties Viņā, pārdomāt un atrasties Dieva gribā, kuru Šīs Vārds atklāj. Un tā arī notika šodien.

Jo lūk pirmā lasījumā, bet sevišķi psalmā, bija runā par satriektu sirdi. Un protams, mēs varam tikai brīnīties un pateikties Dievam par šo vārdu rekolekciju sākumos. Jo Jēzus apsolīja Māsai Faustīnei, ka priesteriem, kuri runās sprediķus par Dieva žēlsirdību, Viņš dos spēku satriekt un atgriezt klausītāju sirdis. Un tā arī teicu sv. Mises dalībniekiem, lai viņi zinātu, kas notiek viņu dzīvē.

Evaņģēlijā bija runa par to, ka Jēzus pārcēlās pār ezeru. Un tā arī bija, jo Salaspils ir aiz ezera (vai HES). Tālāk Jēzus runāja par to, ka Viņš ir mūsu starpā, mācekļu starpā, pat "kāzu viesu" starpā, un tāpēc mums ir liels prieks. Mēs priecājamies kā kāzu viesi, jo Jēzus-Līgavainis, Baznīcas Līgavainis, ir ar mums Dieva žēlsirdības svētbildes zīmē. Kaut gan ir Lielais Gavēnis, bet Jēzus caur Baznīcu mūs aicina priecāties.

Jēzus tālāk saka, ka tomēr mācekļi gavēs. Un mēs gavēsim normālā ritmā pēc kāda laiciņa, pēc rekolekcijām un kad noslēgsies Dieva žēlsirdības svētceļojums.

Pēc sv. Mises bija jau otrais krusta ceļš, latviski, kā pirmais - par Dieva žēlsirdību.

Lūk, rekolekcijas tikai sākās, bet cik daudz notiek un es domāju, ka to var saprast kā uzaicinājumu pieņemt tādu dzīves veidu, kura centrā būs Žēlsirdīgais Jēzus un Dieva žēlsirdības godināšana.

Rīt baznīcā būs arī svētās Māsas Faustīnes relikvijas, jo šodien vakarā bija Bolderājā. Un rekolekcijas, es ceru, ies jau normālā ritmā. Un dalībnieki saņems lielo žēlsirdību.