Draudze aktīviem cilvēkiem

    Nebaidieties, nespēlēsim bumbu. Ne par tādu aktivitāti es domāju. Bet par aktivitāti, kas ir kalpošana. Ne katrs būs ērģelnieks, ne katrs būs korī, ne visi būs draudzes padomē. Bet ir vajadzīgi ministranti, lai svētdienas summā būtu lielā un pilnā ministrantu asiste. Ir vajadzīga bērnu un jauniešu schola, koris, vajag vēl vairāk cilvēku, kas rūpētos par bērniem pirms liturģijas un liturģijas laikā. Ir tie, kas lasa lasījumus, bet vēl vajadzīgi jauni. Ir vajadzīgi visi ar saviem jautājumiem, lai tos atrisinātu. Un šie jautājumi visbiežāk nav pārāk sarežģīti, bet var vest uz kalpošanu draudzē. Draudzē nav tā, ka ir priesteris, viens ministrants, varbūt viena katehēte un viss - pilnīga organizācija. Ja tā ir, tas nozīmē, ka tā ir ļoti mazā draudze. Ja ne mazā, jo daudz cilvēku, tas nozīmē, ka nav līdzdarbības un uzticības, un ticība nav galvenais dzīves motors, bet kaut kas cits. Tomēr katrs var kaut ko dot no sevis, kādu dāvanu, talantus, kurus lietos Dievam par godu un citu labā. Ja es kaut ko redzu, ko vajadzētu mainīt, uzlabot, tad es iešu un runāšu par to, jo man nepatīk dzīvot tā sauktā mierā. Īstenībā nav mierīgas dzīves. Jo vai viens otram ir brālis un māsa Kristū, vai tā vienkārši nav. Un tad cilvēkus vieno citi biznesi, nevis mīlestība, kas ir no Dieva. Jūs redzāt atšķirību? Tāpēc jau sen, pirms apmēram 1500 gadiem, svētais pāvests Leons Lielais pasvītroja, ka cilvēks, kas dzīvo, ir Dieva gods. Kas dzīvo? Tas, kas pilda Dieva gribu. Bet jau tas prasa būt aktīvam Baznīcā.