piektdiena, 2018. gada 20. aprīlis

Rožukronis un kronītis, un kronītis...

Rožukronis un kronītis, un kronītis...

Pateicība Dievam, ka man deva tādu laiku, atpūtas laiku. Es mācos pieņemt to, ka kāds zvana, ka vajag svēto Misi, bet es saku: Diemžēl es nevaru. Un tā dažas reizes šajās dienās, kādas laikam četras reizes, vajadzēja pateikt: Nē.

Paliek galvenais dienā: Svētā Mise. Un dienas laikā rožukronis. Un Dieva žēlsirdības kronītis: viens, divi, trīs, četri.... jo kronītis ir īsa lūgšana. Bet cik bagāta. Jēzus teica svētajai Māsai Faustīnei: Nemitīgi skaiti kronīti.

Šodien pr. Juris atveda man paciņas ar svētbildītēm un bukletiem no svētās Marijas Magdalēnas baznīcas. Liels paldies. Tagad, pēc pāris dienām, es sākšu visas šīs lietas skaitīt un kārtot, lai prāvesti varētu savām draudzēm nopirkt to, kas palika, kad būs priesteru konference.

Salīdzinājumā ar to, kas bija sākumā, tas ir februāra sākumos, paciņa pie paciņas apm. 1.5 m. uz 3 m. uz grīdas, bet tagad apm. 1 m. uz 0.5 m.. Liela atšķirība. Es priecājos, ka tik daudz svētbildīšu un bukletu, kā arī divas paciņas ar 50 Dienasgrāmatām krieviski aizgāja pie ticīgiem cilvēkiem. Es jau noskaitīju bukletus poļu valodā un tos sadalīju pa divdesmit, bet lai visus bukletus un svētbildītes (paciņas) noskaitītu, vajadzīga ir vēl viena vesela diena.

Varbūt kāds nesaprot, par kādu atpūtu es rakstu, ja tomēr kaut ko daru? Man ir tagad atpūta pēc tā, ka biju nemitīgi slims un nevarēju izārstēties, jo vajadzēja pildīt savus pienākumus un vēl vadīt rekolekcijas. Tad tagad atpūta, lūgšana, viss iet lēni, un vēl kaut ko daru, kas nav smags.

Es saplānoju jau sen šo nedēļu, bet no šiem plāniem realizējas daži procenti. Pateicība Dievam. Kaut gan es nevaru būt šajās dienās ar svētā Franciska Trešo Ordeni, bet pateicība Dievam - viņi nav paši. Miers un labums, brāļi un māsas! Viens no tēviem, kas apciemo franciskāņus, ir no Āfrikas. Viņa valstī viens no bīskapiem ir no Polijas, no Jēzus Sirds kongregācijas. Šis bīskaps, būdams jauns priesteris, vienu gadu kalpoja manā draudzē kā vikārs. Tas bija sen, jo pirms apm. 35 gadiem. Tas bija laiks, kad es biju ministrants un gandrīz katru dienu piekalpoju baznīcā, svētajā Misē. Lūk, ne tikai ka pasaule ir maza, bet kā notiek dāvanu apmaiņa Baznīcā.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru