Jēzus un mēs Euharistijā

Dažas reizes dzīvē man sanāca uzdot citiem neparasto jautājumu, tādu jautājumu, uz kuru tiem, kuriem vajadzēja (es ceru) zināt atbildi, neatrada atbildi.

Šis jautājums bija, varbūt, divains. Varbūt tāpēc, ka parasti cilvēks nedomā par tādām lietām. Bet arī bija uzdots neparastiem cilvēkiem, tādā nozīmē "neparastiem", ka kalpot pie altāra nav parasta darbība, jo tā ir kalpošana pašam Dievam, Dieva Dēlam Jēzum Kristum, Kurš nāk pie mums Vissvētākajā Sakramentā konsekrācijas brīdī.

Lūk, mēs redzam, ka situācija ir neparasta, jo tā ir liturģija, kuru protams dara cilvēki, bet nedrīkst nekad aizmirst, ka Galvenais, bez Kura arī šīs liturģijas nebūtu, ir pats Dievs. Un ir tie, kuri kalpo pie paša altāra, un, kādā veidā, viņi ir konsekrācijas liecinieki. Šī neparasta darbība prasa no neparastiem cilvēkiem, kuri piedalās liturģijā, svētajā Misē, vai citā euharistiskā dievkalpojumā, ļoti konkrētu pienākumu. Kādu pienākumu? Atdzīvināt savu ticību.

Tagad vajadzētu atpūsties, padzert tēju, pastaigāt un padomāt par to, kas jau tika nolasīts.

Labi, ejam tālāk. Mēs jau kopš viduslaikiem (ne tikai) zinām, ka ticība meklē iespēju, lai tā tiktu saprasta. Meklē iespēju arvien ciešāk saistīties ar prātu, lai tas, ko Dievs atklāja un dod caur Baznīcu, tiktu saprasts; lai ticības saturs tiktu pieņemts kā patiess, tas nozīmē, ka patiess ir tas, ko Dievs atklāja - mūsu dzīvei jābūt tādai, kas ar katru soli mēģina liecināt par patiesu Dievu, par Dievu, Kas ir Patiesība. Bez prāta nav tādas iespējas un tas prasa garīgo darbu ikdienā.

Tagad ir laiks uzrakstīt šo jautājumu, kurš ir saistīts ar divām lietām (lai nekomlicētu):

1. Jēzus paslēpts Vissvētākajā Sakramentā ir dzīvs un es esmu aicināts satikties ar Viņu, kā satiekas divas personas - vienā ir Dievišķā Persona (Jēzus) un otrā persona (es).
2. Jēzus ir klātesošs neatkarīgi no manas uzmanības vai neuzmanības. Vislabāk būtu nekad nezaudēt kontaktu ar dzīvo Dievu paslēpto konsekrētajā Hostijā. Jārūpējas par Jēzu Euharistijā un nekad nedrīkst Viņu zaudēt no acīm. Jēzus ir klātesošs konsekrētajā Hostijā un tad, kad priesteris to lauž, arī pilnīgi klātesošs katrā mazā Hostijas daliņā uz patenas un uz korporāla, kad tur kāda maza daliņa krita. Tas attiecās arī uz konsekrēto Vīnu, zem kura zīmes slēpjas Jēzus Kristus Asinis.

Labi. Tagad šis jautājums: Kāda ir būtiska atšķirība starp tabernākulu un korporālu?

Tos, kuri nesaprotas šajos liturģiskajos jautājumos, neaicinu dot atbildi uz šo jautājumu, bet pārdomāt savu piedalīšanos svētajā Misē, cik tā ir dievbijīga, pilnīga, sagatavota, cik es mēģinu vienoties ar Jēzu Vissvētākajā Sakramentā, kā es liturģijā sekoju Jēzum, Kas runā caur lasījumiem un pēc tam nāk konsekrācijas laikā; un kādi nodomi ir man sagatavoti, lai es Viņam izteiktu savus lūgumus tad, kad Viņš nāk pie manis svētajā Komūnijā?

Lūdzu, nemēģini ātri atbildēt uz šo jautājumu. Nav ko steigties. Pārdomā par savām attiecībām ar Euharistisko Jēzu. Es šeit neskaidrošu šīs lietas.