sestdiena, 2015. gada 10. janvāris

Ubi Petrus, ibi Ecclesia
    Nebaidieties, tas nebūs teoloģiski sarežģīts teksts. Vārdi Ubi Petrus, ibi Ecclesia nozīmē Kur Petrus, tur Baznīca. Kaut gan tie vārdi prasītu dziļāku paskaidrojumu, pieminēšu to, ka tieši sv. Pēterim Jēzus deva Debesu Valstības atslēgas. Tālāk, Jēzus no viņa prasīja vislielāko mīlestību, tāpēc arī Romas Baznīcu sauca par to, kas vada mīlestībā. Jēzus uz Pētera uzbūvēja savu Baznīcu un elles vārti to neuzvarēs. Kur sv. Pēteris un viņa pēcnācēji, tur ir vienotība un viena mācība. Kas atdalās no Pētera, tie sāk dalīties uz neskaitāmām grupām un ticībām. Sv. Pēteris ir pilnīgas Dieva Atklāsmes un mācības garants pateicoties Dieva dotām žēlastībām.
    Šeit šajā īsā ziņā pievēršu uzmanību tam, ka ticīga cilvēka dzīvē aug kopā ar ticību arī spēja ieraudzīt un saprast un pieņemt mūsu dienu Pētera - Pāvesta lomu. 1991./1992. gadā dažas dienas biju kā mežniecības students kalnos ar savu lūgšanas grupu. Kādu dienu aizgāju uz vietu, kur atrodas Čenstohovas Devmātes sanktuārijs Bahledūvkā (Bachledówka). Tur Krakovas arhidiecēzes bīskaps un kardināls Karols Vojtyla bieži dzīvoja un staigāja pa šiem kalnu ceļiem un taciņām, skaitīdams rožukroni un pārdomādams Baznīcas problēmas. Viņš jau kā pāvests (kopš 1978. gada) atbrauca uz Latviju 1993. gadā. Kad viņš bija Latvijā, es tik tiko sāku savu dzīvi ordenī. Bet pēc deviņiem gadiem jau es kalpoju šeit un redzu cik tuvu Pāvests ir šīs zemes tautai un šī tauta pāvestam. Svētām Pāvestam.
    Pirms astoņiem gadsimtiem cits svētā Pētera pēcnācējs dibināja Terra mariana, kas nozīmē Marijas zemi. Tas notika 1215. gadā. Pāvests Innocentijs III saistīja so zemi ar Dieva Māti. Es nezinu dokumenta saturu, bet ceru, ka šajā gadā parādīsies kādas labas grāmatas, kas skaidros šo tēmu, ļoti ļoti svarīgo tēmu Latvijai, tās identitātei un nākotnei. Šodien es ar cilvēku grupu skatījāmies filmu Klāra un Francisks. Filma bija itāļu valodā, tāpēc es strādāju par tulku. Tur viens fragments bija veltīts pāvestam Innocentijam III, kas deva svētību sv. Franciskam un viņa brāļiem, lai viņi dzīvotu pēc Evaņģēlija. Šis Pāvests 1215. gadā, Laterāna koncila laikā runāja par fragmentu no Ezehiēla grāmatas, kur bija runā par taisnīgajiem vīriem, kuri patīk Dievam un ir Dievam paklausīgi. Viņi saņēma uz pierēm Dieva zīmi, tika atzīmogoti ar burtu Tau, kas ir pēdējais ebreju alfabeta burts. Sv. Francisks, kas vienmēr līdzdarbojās ar Pāvestu un bīskapiem, pieņēma šo zīmi par savējo un sava ordeņa zīmi. Otrkārt tāpēc, ka šī zīme ir līdzīga krusta zīmei, līdzīga Krustam, pie kura nomira Jēzus Kristus. Cik dārga ir Franciskam šī zīme nevajag skaidrot tiem, kuri zina, ka svētais Francisks, kas visvairāk un vispilnīgāk mīlēja Krustā Sisto, saņēma lielāko dāvanu no Dieva: svētos Stigmātus, Krustā Sistā brūces un nēsāja tos divus gadus līdz nāvei 1226. gada 4. oktobrī.
    Tagad vēl vieglāk ir uzzināt, ko Pāvests runā un ko māca, jo ir internets, dažādas katoļu radio un televizijas. Ko pieņemsim no Franciska mācībām, ir atkarīgs no mums, bet vienmēr tas ir vislabākais ticības stiprinājums.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru