otrdiena, 2018. gada 2. janvāris

Pārdomas un fantāzijas 3.

Pārdomas un fantāzijas 3.

Varbūt tas jau ir bērnišķīgi rakstīt uz šo pašu tēmu, bet es rakstīšu. Ir kaut kas tāds, ko svētais Apustulis Pāvils sauca par "dzīvi pēc miesas". Dzīve pēc miesas, dzīve padota miesai - liekas, ka tā nes patieso laimi. Jo, liekas, ka šajā dzīvē viss ir skaidrs, cilvēku vajadzības saprotamas, rezultāti redzami. Kapēc tad komplicēt sev dzīvi un meklēt kaut ko citu?

Vēl drusciņ par šo "dzīvi pēc miesas". Cilvēka vajadzības ir skaidras, jo tās ir saistītas ar miesu, lai miesa būtu laimīga, lai neciestu. Un dvēsele, kura pārvalda miesu ar maņām, diezgan precīzi un ātri atrod miesas vajadzības un saņem signālus, kad miesa jau ir laimīga, jo pabarota, apģērbta un vesela.

Uz kurieni ved tāda dzīve, bija uzrakstīts iepriekšējās ziņās.

Tādai dzīvei ir tomēr viens trūkums, pateicoties kuram cilvēks nekad nebūs laimīgs. Šo trūkumu var nosaukt "dzīve uz ielas". Cilvēks sež savās maņās, rūpējas par savu miesu, tad viņš ir kā strādnieku grupa, kas strādā uz ielas un uztur šo ielu kārtībā. Bet neviens nepateiktu, ka tā ir šo strādnieku laime un dzīves mērķis. Tā būtu tikai dzīve kādā salmu būdiņā pie ceļa. No maņām nevar uzbūvēt savu "iekšējo pili", kurā cilvēks būtu drošībā. Ļoti viegli ir šo pili vai cietoksni iznīcināt, izdarīt nestabīlu, vai vajāku.

Svētais Apustulis Pāvils rakstīja savā Pirmajā vēstulē Korintiešiem (8. nodaļā) arī par citu dzīvi, par "dzīvi pēc gara". Cilvēka dvēseles dziļumos atrodas cilvēka gars un tajā nav maņu, jo tās ir citur, bet tajā atrodas un darbojas trīs garīgās varas: prāts, garīgā atmiņa un brīvā griba. Cilvēka garā Dievs veido sev mājokli, jo tieši tur Viņš grib satikties ar cilvēku, Viņš grib, lai cilvēks dzīvotu Viņa klātbūtnē un vienotībā ar Viņu.

Šai "iekšējai pilij" viss ir sagatavots un, galvenokārt, Pats Saimnieks cilvēku gaida. Tur ir viss, kas var pieaugt ar Dieva žēlastības palīdzību. Tur ir viss, kas palīdz redzēt visu - arī savas maņas un savu miesu, un tās vajadzības patiesības gaismā.

Ja cilvēks gribēs dzīvot sev pašam, tad viņa gribai būs tikai "salmu pils". Tomēr ja cilvēks pados savu gribu Dieva gribai un tas var notikt cilvēka garā, tad cilvēkam būs patiesa pils, "iekšēja pils" uzbūvēta uz patiesības klints. Un šajā cietoksnī cilvēks, Svētā Gara mācīts, varēs saukt: "Abba! Tēvs!".

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru