Kad mūks neevaņģēlizē?
Varbūt es neiedziļināšos pārāk daudz šajā problēmā, jo rakstīšu par kaut ko drusciņ citu. Tomēr atbildēšu ar jautājumu. Drīkst? Vai var parādīties kāds brīdis, kad, piemēram, kādam kapucīnam būs nepārvarama pārliecība, ka viņam nav iespējas formēt cilvēkus, piedalīties formācijā, bet paliek tikai rūpēties par sevi?
No otras puses mūks, kapucīns, tiek evaņģēlizēts. Un to dara tie, kuriem tika sludināts Evaņģēlijs, svinētas svētās Mises un kuri kopā ar šo konkrēto mūku, vai pat ar mūku kopienu, lasīja Evaņģēliju, pārdomāja Dieva vārdu, dalījās un kopā sludināja to citiem, vai arī atrisināja kādus garīgās aprūpes jautājumus.
Kad laji, piemēram kāda ģimene ar daudziem bērniem, kā piemēram šodien Rīgā, evaņģēlizē mūkus vai priesterus, tad tā ir ļoti laba ticības liecība un tā īstenībā ir dāvana no paša Dieva. Jo, lūk, ir ticības tālāknodošāna, jo, lūk, māja un ģimene ir kā mazā Baznīca, kurā galvenais ir Jēzus Kristus un neviens to neslēpj. Tad mūki, piemēram trīs mūki kā trīs gudrajie, ieklausās laju vārdos par Dievu, par Bērnu Jēzu, par Dieva plāniem cilvēka dzīvē.
Tas nozīmē, ka ticība nav kāda privāta lieta šiem cilvēkiem, bet tā vieno ar Baznīcu un caur to - vieno ar Dievu. Un tā nav kļūda, nekāda kļūda, skatīties uz realitāti ticības gaismā, ar ticības apgaismotu prātu. Jo ticība tā nav kāda pielīmēta lieta mūsu dzīvei, bet tas ir Dievišķais ticības tikums, kuru Dievs dod cilvēka prātam, lai tas labāk atrastu, saprastu un pieņemtu patiesību. Visas pārējas lietas tiek tam padotas un tādā veidā atrod savu vietu cilvēka dzīvē. Tas arī ļoti palīdz pieņemt labus lēmumus, jo šis viens pamats, kuru Dievs deva, kurš nav vienīgi kāda maza patiesība, bet "Patiesība, Ceļš un Dzīvība", tas nozīmē pats Jēzus Kristus, ir drošs pamats ikkatrā situācijā - tā ir brīvība, ka ticīga cilvēka lēmumi ir neatkarīgi no situācijas, bet balstās uz viena vienīga pamata. Cita nav.
Un vēl daži novēlējumi jaunajā gadā. Es Jums, Dārgie Lasītāji, novēlu lielo drosmi ticības praktizēšanā, jo Jēzus iet Jums pretī gan Jūsu lūgšanā, gan sakramentos, gan ikdienišķos labos darbos. Nezaudējiet garu, mīliet Dievu un savu tuvāko - atbilstoši Jūsu aicinājumam-, dzīvojiet paļāvībā uz Dievu, kā arī lielā pazemībā, jo Dievam patīk pazemīgie un Viņš "pazemīgiem dod žēlastību". Atļaujiet ticīgiem Baznīcā Jūs evaņģēlizēt, jo tā ir dāvana priekš visiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru