Svētceļojuma 6. diena

Pirms dažiem gadiem KATOĻU BAZNĪCAS Vestnesī lasīju par kādu bīskapu, kurš bija gans arī Latgalē un viņš XVIII gadsimta vidū teica apmēram tādus vārdus: "No Latgales visi velni tika izmesti". Šie vārdi lieliski atdod reliģisko situāciju laikos pēc ziemeļu kara un vienlaicīgi liecina par diecēzes priesteru, dominikānu un citu mūku paveikto evaņģēlizācijas darbu. Valodas barjēra Baznīcā nav nekāda barjēra, par ko liecina šo evaņģēlizatoru kalpošana.

Arī nav nekāda barjēra līdzekļu trūkums, jo šajās dienās mēs klausījāmies stāstus par evaņgelizācijas punktiem, kur bija vienkārša kapela un vienkārš mini-klosteris, bet tā izskatījās daudzu draudžu sākumi.

Šeit es gribu uz brītiņu pievērst uzmanību ticīgiem kungiem, kuri līdzdarbojās evaņģēlizācijas laukumā. Pirmo piemēru es ņemšu ne no Latgales, bet no Viļņas, kur kāds liels kungs uzbūvēja ļoti skaisto baznīcu, bet iekšā, pie pašas ieejas, uz grīdas, ievietoja plaksnīti ar savu vārdu un uzvārdu, kā arī ar pazemīgo lūgumu lūgties par viņa dvēseli. Tāpat kāda kundze Latgalē, netālu no Preiļiem, ārā uz akmens pakāpieniem pavēlēja uzrakstīt savu vārdu un uzvārdu, kā arī lūgumu lūgties par viņas dvēseli. Rīgā arī ir līdzīgie lūgumi, piemēram uz kāpiem pie sv. Miķeļa kapelas, sv. Miķeļa kapsētā. Ir arī priekšmeti, kā piemēram biķeri, kurus uzdāvināja kāds kungs un caur to vēlas, lai lūgtos par kāda miruša dvēseli (viens piemērs, lai būtu tā konkrētāk: - tulkoju no poļ val. fragmentus no teksta uzrakstīta uz biķera - "Feliksa ..... upuris ...... baznīcai 1900. gada 28. aprīlī [11. majiā] ar lūgumu palūgties par Eugenijas dvēseli").

Mēs mūsdienās ejam pa šo zemi svētceļojumos, lai atgrieztos un lai dziedātu ciematos un mežos Dievam par godu. Un varbūt kāds padomā, kāpēc situācija ir tāda, kā redzams, un šīs skaistās baznīcas un baznīciņas ir kā ne no šīs pasaules. Un varbūt kāds domā par iespējām vai neiespējamību, lai uzlabotu situāciju. XVIII un XIX gadsimta (ne tikai, protams) gani un kungi zināja, ko darīt, lai rūpētos par tautas reliģisko dzīvi un iespējamo labklājību. Viņi ļoti labi zināja, kā "sasiet debesis ar zemi". To var darīt uz viena droša pamata. Pamats ir viens: Jēzus Kristus.

Šī diena arī bija ar sv. Dominiku, jo daži no mūsu grupas svinēja sv. Misi kopā ar dominikānu grupu. Hmm, interesanti, vai tēvu dominikānu Latgalē nebija pirms diviem gadsimtiem vairāk, nekā tagad visu garīdznieku? Lai tas ir priekš mums uzaicinājums lūgties - vēl kārstāk - par paaicinājumiem. Jo lūk apmēram pēc nedēļas uzņemšana Rīgas Garīgajā Seminārā.