Ar kādu instrumentu izņem cilvēku no Baznīcas?

Pirms daudziem daudziem gadiem kādā skaistajā draudzē četru gadu laikā nokristījām 100 (simts) bērnu. Pēc četriem gadiem neviens (varbūt neatceros un tur bija kādi 1 vai 2) bērns neparādījās baznīcā. Kāds bija šķērslis? Viena atbilde: vecāki neiet. Kāpēc vecāki neiet uz baznīcu? Atstāsim uz brītiņu šo jautājumu.

Šodien bija skaistas bēres. Kundze, kuru apglabājām, es atceros, ļoti skaisti runāja poļu valodā. Viņa arī bija poliete. Kad gāja uz kapelu, vēlāk uz jaunuzbūvētu baznīcu, ņēma sev līdzi lūgšanas grāmatiņu. Ļoti svarīgi ticīgam cilvēkam nēsāt sev līdzi šo dārgāko bagāžu - lūgšanu tekstus. Viņa vienmēr bija mierīga un nopietna, spēkus savai dzīvei un savas ģimenes dzīvei meklēja Dievā, sevišķi Euharistijā. Mēs ceram, ka tagad viņa ir ceļā uz Debesu Valstību.

Es satiku arī citu kundzi, kura nāk un lasa šeit, blogā (triszemes.blogspot.com), vai facebookā manus tekstus. Sirsnīgs sveiciens kundzei, kura nopirka zakristējā trīs grāmatiņas. Prieks redzēt baznīcā jaunus cilvēkus, kuri lūdzas un grib vēl vairāk.

Vakar ziņā es rakstīju par "paradīzēm". Un mēs redzam, ka trūkst viena elementa šajā "paradīzē". Kāda elementa? Labāk pateikt: trūkst lēmuma, kas liecinātu par atgriešanos. Ne tādā nozīmē, ka es gribu kaut ko no kāda cilvēka vai no kādiem cilvēkiem. Nekādā mērā. Lūk, bija viduslaiki. Dienvidpolijā dzīvoja ļoti bagāts cilvēks. Bet kādreiz viņš ļoti sagrēkoja, jo bija stiprs, varens, viņam bija daudz karavīru un lepnība ieveda viņu lielajā grēkā. Tomēr viņš ātri atrada savā sirdī šo kļūdu, nožēloja to un izpildīja saņemto gandarīšanu. Kādu gandarīšanu? Uzbūvēt apm. 70 baznīcas (un laikam dot mājas un saimniecību draudzei, lai uzturētu priesteri). Viņš ātri to izpildīja. Lūk daudzi ciemati saņēma baznīciņas, varbūt ne uzreiz ar priesteri, kas ir skaidrs. Vai šī situācija, kura nebija vienīga vēsturē, neprasa no mums paskatīties uz savu dzīvi, pārdomāt to un kaut ko nolēmt? Jā, ļoti vajadzīgas ir šīs dzīves sāpes, ļoti nepieciešams ir šis krusts, ka mēs varam pateikt: "mēs esam Jēzus mācekļi".

Jā, jā, lielie kungi, mazās kundzes mēģinās būvēt baznīcas ar Dievmātes palīdzību. Protams, zaudēs laiku un labsajūtu, bet palīdzēs savai dvēselei un citu cilvēku dvēselēm.