Pirmā patiesā klostermāsa

Kad pirms astoņiem gadsimtiem pirmie pieci brāļi franciskāņi kļuva par mocekļiem ziemeļāfrikā, tad svētais Francisks teica: "Tagad es zinu, ka man ir pirmie pieci brāļi". Dievs pieņēma viņu dzīves upuri un apdāvināja ar svētumu Debesīs. Līdzīgi svētais Ignatijs no Antiohijas rakstīja savā vēstulē, ka gaida šo dienu, kad atdos savu dzīvi mocekļa nāvē Romā: "Kad būšu ar Kristu, kļūšu pilnīgs cilvēks".

Draudzei, kurā dzīvo mani vecāki, ir mazāk nekā 40 gadu. Draudzes veidošanā stiprinājums un labā liecība bija pirmā priestera primicijas svētā Mise. Un tūlīt arī iestājās klosterī kāda jauna sieviete. Pēc apm. 10 gadiem parādījās nākamie paaicinājumi. Šī pirmā klostermāsa Violetta (Wioletta Michalczewska) nesen aizgāja mūžībā un šodien bija viņas bēres. Tad gan man, gan visai draudzei ir pirmā patiesā klostermāsa, jo mēs visi ceram, ka viņa caur savu konsekrēto, tas ir Dievam veltīto dzīvi, līdz beigām pieņēma Jēzus, viņas Līgavaiņa, mīlestību, un tagad devās uz mūžīgām kāzām.

Mūžīgo mieru dod viņai, Kungs, un mūžīgā gaisma lai atspīd viņai. Lai viņa dus mierā. Āmen.