otrdiena, 2015. gada 24. februāris

Trīs sargeņgeļi
    No bērnības skaitu katru dienu lūgšanu uz manu sargeņgeli. Šo lūgšanu mani iemācīja mana vecmamiņa. Caur tādu parasto ikdienišķo lūgšanu izpaužas Baznīcas ticība uz šiem gariem, kurus pats Dievs sūta pie mums, lai viņi mūs sargātu no ļauna. Viņi mūs ved pie Dieva un jau svētie Raksti mūs māca, lai mēs viņus mīlētu, vērstos pret viņiem ar cieņu un lūgtu palīdzību. Jo eņgeļi ieskatās Dieva vaigā, ved cilvēkus ceļā, caur viņiem Dievs dziedina.
    Šodienas teksts būs par sargeņgeļiem citā nozīmē. Jo dzīvē ir situācijas, kad varam pateikt un liecināt, ka šeit parādījās Dieva Apredzība, Dievs mums ļoti palīdzēja. Un kad tas notiek caur cilvēkiem, tieši šos cilvēkus saucam par mūsu sargeņgeļiem. Par tādiem sargeņgeļiem būs šī ziņa.
    Pirmais sargeņgelis. Šodien man vajadzēja braukt uz Gulbeni, lai nopirktu trīs Bībeles. Es tur satikos ar priesteri un gāju pie grēksūdzes. Tas notika arī tāpēc, lai es saņemtu pilnas atlaidas un tās veltītu dvēselēm šķīstītavā.
    Vakar Viļakas draudzes mājas lapā es ievietoju informāciju par pilnām atlaidām sakarā ar konsekrēto personu gadu Baznīcā. Var palasīt šeit: https://sites.google.com/site/jezussirdsdraudzevilaka/konsekreto-personu-gads
Tāpēc arī šī grēksūdze, lai būtu visi elementi pilnām atlaidām. Protams visi pārējie bija Viļakas baznīcā no rīta un vakarā. Tad šis priesteris bija ka mans pirmais sargeņgelis, caur kuru Dievs parādīja savu lielo mīlestību un rūpes par cilvēkiem.
    Otrais sargeņgelis. Pēc Gulbenes man vajadzēja doties uz Alūksni uz citām darīšanām. Zināju, uz kurieni braukt. Atstāju mašīnu pie baznīcas un sāku skatīties, kur ir šī vieta, kuru meklēju. Jo man zvanīja un teica, ka viegli atrast. Bet diemžēl nebija. Tāpēc vienkārši pajautāju pirmai kundzei, kur ir tāda un tāda vieta. Viņa teica, ka zina, kur tas atrodas. Taču tas ir netālu no luterāņu baznīcas, nevis no katoļu baznīcas. Teica, ka man parādīs ceļu. Un tā, kaut gan viņai vajadzēja iet pa citu ceļu, uz citurien, aizveda mani līdz vietai, kuru meklēju. Viņa saucas Dace. Es pateicos Dievam par Daci, manu otro sargeņgeli.
    Trešais sargeņgelis bija Kārsavā. Tas bija policists, ka mani apturēja un pārbaudīja dokumentus. Tāpēc man bija iespēja pajautāt, kur atrodas vieta, kuru meklēju. Un arī pēc kāda laika redzēju šo mašīnu ar drosmīgiem policistiem mikrorajonā, kuru meklēju. Bet tas nav viss. Atpakaļceļā mani sargeņgeļi brauca man pa priekšu kādus padsmit kilometrus un es aiz viņiem līdz 90km/h.
    Par visiem šiem sargeņgeļiem es esmu Dievam ļoti pateicīgs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru