otrdiena, 2018. gada 11. septembris

Lūgšanas taciņa.

Lūgšanas taciņa.

Parasti cilvēks sagatavo kādu vietu lūgšanai dzīvoklī vai mājās, kur pie sienas ir krusts, svētbilde, svētie Raksti (vai "Mieram tuvu") un rožukronis. Un vēl varbūt svece svečturī un rožukronis. Varbūt tas viss ir uz galda vai uz plaukta. Lūgšanas vieta, tikšanās ar Dievu vieta mājās.

Dažreiz tomēr cilvēkam ir iespēja izveidot kaut ko ārā, piemēram uzstādīt Dievmātes statuju vai svētbildi dārzā, kaut kādu savu privātu kapliču.

Var arī izveidot kaut ko citu, it kā lūgšanas termometru, es šeit domāju par tiem, kuriem patīk lūgties ceļā. Lūgšanas taciņa savā dārzā, vai kaut kur citur. Pat ja sākumā taciņas nav, bet pēc kāda laika, pēc daudziem noskaitītiem un nostāgātiem rožukroņiem un kronīšiem, zālē, pa kuru staigā lūdzējs, parādās maza taciņa. Jo vairāk "nostaigāto" lūgšanu, jo skaidrāka taciņa.

Līdzīgi dzīvē, jo vairāk mēs pieredzam Dieva mīlestību, jo vairāk un drošāk ejam mīlestības ceļu. Jo vairāk mēs pieredzam Dieva žēlsirdību, jo vairāk un ar lielāku degsmi mēs pildam žēlsirdības darbus. Jo dziļāk mēs pieredzam Dieva piedošanu, jo vairāk esam pateicīgi un gribam piedot mūsu pāridarītājiem. Un tā arvien pilnīgāk mēs piedalāmies svētajā Misē, kurā, kā šodien, mēs ieklausamies Dieva žēlsirdības vārdos un esam vislaimīgākie cilvēki pasaulē, jā, tik tiešam, vislaimīgākie cilvēki pasaulē, kad mēs pieņemam Jēzus Kristus Miesu un Asinis. Bezgala liela ir Dieva Mīlestība. Dievs ir Mīlestība. Pateicība Dievam par katru mūsu ceļu, dažreiz grūto ceļu, patiesības ceļu, kurā arvien labāk redzam savu cieņu, ko saņēmām no Dieva, lai beidzot vienotos ar Viņu.

Nav komentāru:

Komentāra publicēšana