Vārdi nav dūmi.

    (Sākumā pasaka) Pirms daudziem gadiem Viļļakas baznīcā varēja redzēt kādu nielielu veco vīrieti. Viņš svētdienās un svētku dienās gāja uz svēto Misi, nēsāja karogu procesijā un, kad bija jaunāks, piekalpoja pie altāra. Savā ciemā rūpējās par slimiem un veda priesteri pie viņiem. Un vienmēr runāja: "Priesteris nes sev līdzi patieso dzīvību, pašu Jēzu Kristu, Kas grēksūdzē atbrīvo grēciniekus no grēkiem.

    Tomēr viņam nebija daudz draugu, kaut gan visiem patika. Tas bija varbūt tāpēc, ka atbrauca no cita novada, kas ir diezgan tālu. Un pavisam maz par viņu zināja, vai viņam ir ģimene, sieva, bērni. Viņš vienmēr pagrieza sarunu tā, lai runātu par Dievu. Un neviens nebrīnījās, ka tad, kad ieraudzīja viņu ejam pa ceļu, tūlīt abi divi rūnās par Jēzu un Baznīcu.

    Visa viņa dzīve, varam teikt, bija Baznīca un Baznīcā.

    Kad atnāca laiks un šis vīrietis atstāja šo pasauli, priesteris sprediķī pasvītroja, ka mirušais ļoti rūpējās par to, lai nerunātu nevajadzīgus vārdus, lai nerunātu melus. Tāpēc dzīvoja pēc Dieva vārda, kuru dzirdēja baznīcā un izlasīja bībelē mājās. Jo kaut gan cilvēka vārdam nav spēka, lai radītu pasauli, bet lai veidotu šo pasauli un cilvēkus tajā - jā, ir spēks. Jo katrs vārds, kuru mēs dzirdam, nes sevī kādu saturu. Un ne tikai to. Vārdi ir audzināšanas instrumenti un var viņus pieņemt un pašam lietot kā gatavus instrumentus savā prātā, savā sirdī. Ja ir labs instruments, tad palīdzēs labi veidot savu garīgo dzīvi. Ja ir slikts instruments, tad visu bojās. Dievs ir Tas, Kas dod labus instrumentus. Vēl vairāk nekā instrumentus. Dievs deva Baznīcai savu Garu, lai ticīgie pēc Tā dzīvotu. Un Šis Svētais Gars veidoja šo mirušo brāli, lai viņš dzīvotu mīlestībā, patiesībā un pazemībā. Tie, kuri tā dzīvo vienmēr nesīs labus augļus. Tie, kuri atkārtos melus un veido jaunus melus, cenšas citiem sabojāt prātu, sirdi un dvēseli. Nekad svētais nemeģina ar slikto instrumentu palīdzību veidot un labot kaut ko. Tāpat tas, kas ir no ļaunā, nelietos labus instrumentus, sakramentus, lūgšanu, jo tieši no tiem bēg un domā, kā kādā viltīgā veidā apmaldīt citus. Būsim gudri, nomodā un draudzībā ar Svēto Garu.