Svētceļojuma 5. diena. It kā Nāzaretē.

Svētceļojuma 5. diena. It kā Nāzaretē.

Liels paldies Lubānas skolas saimniekiem un Lubānas katoļu draudzei par viesmīlību.

Šodien no paša rīta bez problēmām mēs atradam ceļu uz Lubānas baznīcu. Tur jau gaidīja draudzes pārstāvji un mēs kopā svinējām svēto Misi. Pēc Mises pāsteigums pie baznīcas, lielas un garšīgas brokastis. Sviestmaizītes patīka arī lapsenēm, bet tās nebija pārāk uzbāzīgas un mums pārāk netraucēja un mēs palikām priecīgāki. Pēc tam draudzes pārstāvja pavadīti (līdzīgi kā vakar Dzelzavā) mēs devamies ceļā uz Barkavu.

Aiz Lubānas ir skaists mežs, kurā apstāšanās laikā bija iespēja pagulēt uz zemes zem priedēm. Un tā nebija pēdēja tāda iespēja pagulēt uz zemes, arī kādā pļāvā, arī kādā parkā zem vecām liepām.

Kad mēs gājām un dziedājām Dieva žēlsirdības kronīti, ieraudzījām citu svētceļnieku grupu, no Madonas. Un mēs satikāmies tā, ka mēs ejot dziedājām kronīti, bet madonieši stāvot pie ceļa dziedāja citu dziesmu Dievam par godu. Laikam tā būs ar koriem Debesu valstībā.

Barkavā mūs sirsnīgi uzņēma pagasta saimnieki, bet pa ceļu daži no mums, to starpā arī es, bija ciemos pie kādas vecas dievbijīgas kundzes no Barkavas draudzes. Lūk, dievbijības piemērs mums visiem, jauniem cilvēkiem.

Es priecājos, ka arī šodien bija garīgās sarunas. Bija arī Paulas skaista katehēze par vainas sajūtu (patieso un nepatieso). Ar šo problēmu satiekas katrs cilvēks, un tas, kurš grib iet svētuma ceļu, ātri ieraudzīs, ka ar Dieva palīdzību var tikt galā ar šo problēmu, lai tas nebūtu šķērslis garīgajā dzīvē.

Svētceļojums tas ir laiks, kurā jāiemācās lietot garīgus intrumentus, lai vēlāk mēs varētu tālāk līdzdarboties ar Dievu gan individuāli, gan savās draudzēs vai kopienās. Svētceļojums tas nav laiks, lai uzpildītu kādus emocionālos akumulatorus un no tādas domāšanas, ja cilvēks to sevī ieraudzītu, ir jāatbrīvojas.

Svētceļnieku grupas virtuvē viss ir ļoti garšīgs un tas ir jāpasvītro.

Kāpēc Nāzaretē? Pirmkārt vienkāršība, otrkārt garīgās dzīves skola, treškārt Jēzus klātbūtne, Marijas un sv. Jāzepa klātbūtne (piem. Euharistiskā lūgšanā, Rožukronī, Litānijā un citās lūgšanās un dziesmās), dažādu darbu un pienākumu pildīšana, tālāk klusums, prieks, viesmīlība. Un svētceļojums. "Augsti slavē Kungu mana dvēsele un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā..."