pirmdiena, 2016. gada 7. marts

Diena sākās pl. 00:00
    Pirms divām dienām pirmo reizi notika Nemitīgā Rožukroņa pulciņa brokastis. Kopš pāris mēnešiem tiek svinēta svētā Mise par Nemitīgo Rožukroni mēneša pirmajā sestdienā, bet pirmo reizi izdevās organizēt brokastis. Es pats parādījos tur tikai uz brītiņu, jo garīgās aprūpes pienākumi sauca. Bet nozīme šaj tikšanām ir lielā, jo taču Baznīcā, tas ir arī draudzē, ir vieta visdažādākām lūgšanas grupām. Kā pāvests Pijis XII teica caur radio 1942. gadā, ka nepietiek lūgties vienīgi individuāli, ka vajag lūgties grupās, un pirmais auglis parādījās tēva Pio lūgšanu grupas, tā katra labā inicjatīve atradīs savu vietu draudzē. Mēs redzam, ka mūsu draudzei ir labs raksturs, vai labāk pateikt: ir sirdis atvērtas uz Svēto Garu, tāpēc parādījās un pieņēmās dažas grupas, kurās cilvēki lūdzas kopā, kā brāļi un māsas Kristū.
    Man šodien bija vairāk spēka un izturēju lūgšanā apmēram 45 minūtes. Es to gribu uzlabot nākamreiz, lai pirmdienas sākums lūgšanā būtu pilns 00:00-01:00.
    Svētā Mise bijušajā klosterī tika svinēta starp Valda Buša gleznām, kas ar šo izstādi jautā: "Kas ir patiesība?" Es saprotu, ka gleznotājs meklē patiesību un kā tas, kas nepazīst Jēzu, pieņem par savu dievu Sauli (avots: internets). Un kā šeit nepārdomāt to, kā tik daudz mainās: vietā, kur apmēram 150 gadu bija sv. Mateuša Romas katoļu baznīca (to slēdza cara policisti), pēc tam īsu laiku jaunajā klosterī dzīvoja, lūdzās un kalpoja ticīgiem visā apkārtnē kapucīni, kur daudzi, varbūt daži simti saņēma pirmo svēto Komūniju, un kur tagad, zem nozīmīga krusta svinām svētdienās un citos lielos svētkos Euharistiju, uz šo vietu atnāca cilvēks ar savu mākslu un jautā: "Kas ir patiesība?" Šo saucienu nosauksim par šīs pasaules saucienu, par šo cilvēku saucienu, kas nepazīst Kristu, kuri nepieņēma vēl Evaņģēliju, un kur, citos apstākļos, kad vieta gandrīz zaudēja savu sakrālo raksturu, priesteris svin Jēzus Upuri par visiem cilvēkiem, Upuri kas vienīgais patīk Tēvam, Upuri, ar Kuru mēs vienojam savus mazos upurus, savas lūgšanas, ar šo cerību, ka šī vieta atgūs savu svēto raksturu, un vēl vairāk - cilvēki, par kuriem mēs lūdzamies, atradīs jau ne patiesību, bet Patiesību, Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, Kas dzīvo un valda mūžu mūžos. Āmen.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru