Visvairāk vajadzīgs svētceļojumā

Visvairāk vajadzīgs svētceļojumā ir - katrs pateiks - rožukronis. Vai saule, vai lietus, no rīta kad ir spēks bet ir auksti, vakarā kad nav spēka un kaut gan ir saule bet noguruma dēļ cilvēkam ir auksti - rožukronis rokā, labs koka rožukronis, kurš izturēs visu ceļu, būs visās baznīcās pa ceļu, pie visām kapličām un pie visiem krustiem un kapsētām.

Rožukronis ir labs, kad visi kopā iet un lūdzas. Ir labs, kad cilvēks iet vientuļš un pieņem vientulību kā Dieva dāvanu. Ir labs, kad cilvēks iet pirmo reizi svētceļojumā un, varbūt, brīžiem ir sevišķi grūti vai garlaicīgi - rožukronis rokā palīdz atcerēties, kur es esmu un kas jādara. Ir labs, kad cilvēks iet ..... reizi - rožukronis rokā palīdz mērīt laiku un ceļu. Un kaut gan kāds pat tā padomātu - iešu, lūgšos un ja 1 rožukronis=2km, tad cik rožukroņu un citu lūgšanu, tik kilometru esmu svētceļojumā. Lai nebūtu tukšu kilometru - rožukronis rokā.

Protams ne par tādiem kilometriem mēs svētceļojumā rūpēsimies, kaut gan tos pieredzēsim. Svētceļojums, šogad ar moto "Nāciet, staigāsim Kunga gaismā!", aicina uz tādu ceļu, kas mērīs kilometrus uz Debesīm. Tie ir tikumu, žēlastību, labo darbu kilometri. Un, kas ir ļoti svarīgi, atcerēsimies un lūgsimies par tiem, kuri palika mājās, bet arī par tiem, kuri pabeidza šo ceļu virs zemes un mēs ceram, ka viņi dodas jau pa taisni uz Debesu Valstību. Un atcerēsimies par t. Oļģertu Aleksānu OFMCap., kurš aizgāja mūžībā pirms diviem gadiem, par 3 Cien. Klostermāsām, kuras aizgāja mūžībā tik pēkšni pirms pāris gadiem decembrī, par citu klostermāsu no Ķipsalas, kura aizgāja mūžībā pagājušajā gadā (tā man šķiet), par klostermāsu Virginiju, kura aizgāja mūžībā šodien, bet visu savu dzīvi rūpējās par dvēselēm šķīstītavā - mēs ceram, ka ātri ieies Debesu Valstībā, beidzot par klostermāsu Annu no Ķīpsalas, kuras bēres šodien bija, bet mēs vēl ilgu laiku staigāsim pa šo zemi turot pēdas siltās zeķēs, kuras viņa mums visiem taisīja un uzdāvināja.

Lai viņu paraugs mums palīdz lūgties un mērīt šo patieso ceļu uz Debesu Valstību.
Lūgsimies par paaicinājumiem uz klosterdzīvi un palīdzēsim tiem, kuri savā sirdī par to domā, bet nav drosmes, vai nezin, kas jādara. Palīdzēsim viņiem un viņām ar lūgšanu.