Gulbene ir Latgalē?

    Es protams neatbildēšu uz šo jautājumu, bet varbūt kāds specialists atradīsies un man palīdzēs. Kāpēc tāds jautājums? Bieži, bet ne katru dienu, man sanāk būt Gulbenē. Un kad gribu iet palūgties baznīcā, vienmēr esmu pieņemts ar prieku un tas liecina par Prāvesta un draudzes parstāvju, un klostermāsu kristīgo viesmīlību. Arī šodien tur biju un man tika dots būt baznīcā pilnās divas stundas. Jēzus Kristus priekšā divas stundas. Sirsnīgi visus aicinu uz tādu lūgšanu. Pēc tam, kad jau man bija auksti, jo nepaņēmu jaku, gāju uz draudzes māju. Un tur nākamais pārsteigums. Skatos un redzu jauno Mīliet viens otru. Sāku lasīt. Veselu stundu lasīju. Kaut gan tas nebija pirmā reize, kad man rokās bija šis numurs, tomēr ir kaut kas tāds šajā avīzē, ka var to pašu tekstu lasīt daudzas reizes. Vai vismaz fragmentus. Kaut kas tāds, kā patiesība tur ietvērta nezaudē savu spēku un vērtību. Tur arī starp citiem ir Viļakas Jēzus Sirds Romas katoļu baznīcas fotogrāfija. Pēc Jēzus svētbildes (ar uzrakstu Ticības gads) uz kolonnas es sapratu ka to fotogrāfēja viens no Miłujcie się (Mīliet viens otru poļu valodā) redaktoriem, kas šoreiz 2013. gadā, aprīlī, bija pie mums ciemos. Ļoti interesanti ir lasīt šo avīzi, kad ir pazīstams kāds cilvēks no redākcijas. Bet arī Latvijā ir Šķīsto Siržu Kustība un notiek tikšanās (par to arī ir šajā numurā). Un viena no misionārēm ir ar šo kustību cieši saistīta. Liels prieks, ka šis Dieva darbs aug, pievienojas jaunie cilvēki, kuri pieņem šo ļoti konkrēto garīgo formāciju, kurā nav vietas tukšībām un tukšiem vārdiem, bet vārdi un darbi atgūt savu pirmātnējo nozīmi un vērtību, kuru gribēja Dievs. Un vēl vairāk, jo dzīve ar Jēzu - Pestītāju un Glābēju, tā ir jaunā dzīve, priecīga dzīve, jo Tas ir Dievs, Kas piepilda un atjauno savus bērnus.